zied_fb.png, 573B


Neaizstājamas dabas veltes tavas ģimenes aptieciņā pavasarī

Tavam bērnam ir nobrāzumi vai pietūcis celis pēc kritiena? Tev ir sausa, niezoša āda vai nātrene? Tev ir iekodis kukainis vai esi apdedzis saulē? Ar to visu tikt galā palīdzēs dabas veltes, kas sakopotas vienā krēma tūbiņā Calmiderm.

Smaržīgā kumelīte, skaistā kliņģerīte, aromātiskais mentols, vērtīgā nātre, reibinošā lavanda un vēl arī dažādu antiseptisku ēterisko eļļu emulsija apvienoti šajā krēmā aizsargājot, mitrinot, sniedzot atvieglojumu un dziedinot ādu.

Imūnterapija – «alerģiskā marša» kontrolei jau no pirmajām taktīm

Alda Rusina

Vai zinājāt, ka, bērnam augot, alerģiju veidi var mainīties? Protams, tas ir ļoti individuāli, un laimīgi ir tie, kuriem paaugstināts jutīgums neattīstās kā klīniska izpausme un ar laiku izzūd pavisam. Bet kā ar alerģiju sadzīvot tiem daudzajiem, kurus šī problēma skārusi? Sadzīvot ar simptomiem vai apzināties riskus, cēloņus un pieveikt tos jau saknē? Izvēle ir vienmēr!

Par to sarunā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģi pulmonoloģi Ievu Cīruli.

Ir dzirdētas un zināmas dažādas alerģiju formas, bet ko apzīmē jēdziens «alerģiskais maršs»?
– Neoficiāli lietotais jēdziens «alerģiskais maršs» radies, apzīmējot procesu, kā alerģija soļo, maršē pa cilvēka dzīvi. Laikam ritot, tā soli pa solim mainās – vienu alerģiskas izpausmes formu nomaina cita vai arī alerģija pret vienu kairinātāju mainās pret kādu citu.
Piemēram, maziem bērniem pārsvarā ir pārtikas alerģija, kas vairāk izpaužas ar ādas un gremošanas trakta problēmām. Vēlāk, pirmsskolas vecumā, tās nomaina alerģija pret dzīvniekiem, mājas putekļu ērcītēm, parādās alerģiskās iesnas, var attīstīties astma. Alerģisko iesnu «uzvaras gājiens» ir pusaudžu vecumā, un tad jauniem cilvēkiem arī parādās alerģija pret ziedputekšņiem. Savukārt iepriekšējās ar laiku pazūd. Pārtikas alerģija lielai daļai pazūd jau pirmsskolas vecumā, putekļu ērcīšu alerģija var pazust skolas vecumā, jauniem cilvēkiem biežāk ir ziedputekšņu alerģijas, bet atkal var parādīties jaunas pārtikas alerģijas formas.

Vai šāda slimības attīstība ir visos gadījumos? Vai to kaut kā var paredzēt?
– Protams, ne katrs iziet visas «marša» stadijas. Taču, jo agrāk alerģija sākas un jo vairāk ir alerģijas izsaucēju jau agrīnā vecumā, jo sliktākas ir slimības attīstības nākotnes prognozes. Ja divgadīgam bērnam ir alerģija pret mājdzīvniekiem, pret putekļu ērcīti, tad prognoze ir sliktāka, jo šī alerģijas forma parasti parādās vēlāk. Lielākoties ir tā: ja alerģija sākas vēlāk, tad tās forma nav tik smaga.
Smagas alerģiskās reakcijas arī signalizē par augstāku risku. Piemēram, jo smagākā formā jau agrīni izpaužas atopiskais dermatīts (niezoša, sarkana āda), jo lielāka iespēja, ka vēlāk attīstīsies alerģiskās iesnas vai astma.
Ja abiem bērna vecākiem ir alerģija, tad arī bērnam ir ļoti augsts alerģijas attīstības riska procents (vairāk nekā 80%). Jo īpaši, ja tā ir viena veida alerģija. Piemēram, abiem ir alerģija pret ziedputekšņiem vai astma. Tomēr lielākā daļa pacientu nāk no ģimenēm, kur agrāk alerģiju nav bijis.

– Ja alerģija ar laiku mainās, tad cilvēki varētu domāt apmēram tā: «Nogaidīsim. Gan jau pāries.» No kāda vecuma vecākiem būtu jāsāk rīkoties, rūpēties, lai novērstu alerģijas tālāku attīstību?
– Vecākiem uzmanība alerģiskām izpausmēm jāpievērš jau no bērna pirmā dzīves gada. Vispirms, rūpējoties par zīdaiņa ādu. Apkārtējā vide uz mazo bērniņu iedarbojas caur viņa ādu un caur gļotādām. Ir svarīgi saprast, kā alerģija «maršē» pa visām cilvēka orgānu sistēmām. Ja mazuļa ādā ir kādi bojājumi, tad caur tiem «nedraudzīgās» vielas vieglāk tiek iekšā. Aktīvās šūnas, kas ir uztvērušas signālu par svešinieka parādīšanos, nodod to tālāk gļotādām degunā, bronhos – tā problēma progresē.
Tāpēc ļoti svarīgs ieguldījums gan šodienā, gan nākotnē ir rūpīga bērna ādas kopšana, lai uz tās nebūtu raupjumu, sausumu, plaisiņu vai citu defektu. Jāskatās, lai tā būtu mīksta, gluda un elastīga. Tas ir pirmais solis. Pēc tam pievēršam uzmanību iesnām, klepum, apgrūtinātai elpai.

– Kādas ir alerģiju ārstēšanas metodes?
-
Alerģijas ārstēšanā izšķir vairākus etapus. Pirmais, kā jau minēju, ir profilakse. Vēlos uzsvērt, ka smēķēšana, arī pasīvā (mātes smēķēšana grūtniecības laikā vai vecāku smēķēšana bērna klātbūtnē), nopietni ietekmē slimības attīstību. Tāpēc vispirms svarīgi ir novērst alerģiju veicinošos faktorus.

Otrais – jānovērš kontakts ar alergēnu. Piemēram, neturiet mājās kaķi, ja pret to ir alerģija, neēdiet zemesriekstus, ja pret tiem ir reakcija!

Trešais etaps ir simptomu dzēšana, kad tiek lietotas zāles, lai novērstu sūdzības – niezi, pietūkumu, klepu u.c.
No 5–6 gadu vecuma mēs sākam arī imūnterapiju. Tas nozīmē ārstēt alerģijas cēloni. Terapijas mērķis ir pieradināt organismu pie konkrēta alerģijas izsaucēja.
Piemēram, ja bērnam ir alerģija pret mājas putekļu ērcīti, kas turpinās arī 5–6 gadu vecumā, ik pa laikam izraisot iesnas, klepu un kādreiz arī apgrūtinātu elpošanu, ir iespēja ievadīt putekļu ērcītes alergēnu ļoti lielos atšķaidījumos. Pakāpeniski, ar laiku, deva var tikt palielināta, līdz imūnsistēma izveido toleranci un vairs nereaģē uz svešajām vielām.
Tā ir vairāk nekā 100 gadus sena ārstēšanas metode. Agrāk alergēnu ievadīja injekciju veidā, tagad ir izdomātas arī zem mēles pilināms šķidrums, kas Latvijā pieejams pēdējos pāris gadus un kas bērnam, iespējams, ir draudzīgāks ārstēšanas veids nekā daudzie dūrieni.

– Tā kā imūnterapija aizņem ilgu laiku, vairākus gadus, tā prasa stingru apņemšanos un disciplīnu. Kādi ir jūsu novērojumi par vecāku atsaucību šajā ziņā?

– Jā, gan injekciju, gan zemmēles terapijas gadījumā jārēķinās, ka ārstēšanās process ilgst trīs gadus. Tas jāveic regulāri: pilieni zem mēles katru rītu; injekcijas pirmajā pusgadā katru nedēļu, vēlāk – reizi mēnesī. Visbeidzot, tā kā šobrīd valsts imūnterapiju nekompensē, tā prasa no ģimenes zināmus ieguldījumus. Tāpēc īpaši svarīgs ir līdzestības jēdziens – vecākiem nepieciešama ne tikai apņemšanās, bet arī liela atdeve, punktualitāte. Nevarētu teikt, ka šobrīd imūnterapijai ir liela atsaucība, tomēr ir pietiekami daudz cilvēku, kas to izvēlas un lieto.

– Kāpēc ir svarīgi ārstēt alerģijas cēloni un kuriem bērniem šī terapija būtu īpaši ieteicama?
– Jo agrāk sāk ārstēt alerģijas cēloni, jo problēma neaiziet dziļumā. Tas nozīmē mazākas, vieglākas alerģijas izpausmes; slimība neattīstās. Mēs ātrāk panākam, ka organisms pierod un nereaģē uz kairinātāju.
Ja bērnam ir alerģiskās iesnas, kas nepāriet, un sāk parādīties arī klepus, imūnterapija vienlaikus ir arī astmas profilakse. Kā jau teicu, runājot par «alerģisko maršu», alerģijas viena forma nomaina otru, un astmas lēkmes ir dzīvībai bīstamas, jo to laikā var arī nosmakt. Lai līdz tam nenonāktu, mēs mēģinām imūnsistēmu pārregulēt, lai šo alerģisko reakciju nebūtu.
Protams, ķerties klāt cēloņa ārstēšanai var arī jau attīstījušās astmas gadījumā, bet tad vispirms ar medikamentiem ārstē simptomus, paralēli uzsākot imūnterapiju. Atbrīvojoties no simptomiem, turpina tikai ar imūnterapiju.

– Varbūt vēlreiz, lai atgādinātu, pastāstiet par sūdzībām, kurām vecākiem būtu jāpievērš uzmanība!
– Bez acīmredzamām reakcijām uz noteiktu kairinātāju ir arī atsevišķi netieši simptomi, kurus vecākiem nevajadzētu ignorēt. Piemēram, ja viņi ievēro, ka visi bērni skrien, bet viņu meitene vai puika paliek pēdējais, ja bērns atsakās iet pastaigās, ir čīkstīgs un raudulīgs, ja ātri nogurst, grib, lai viņu panes, ja sūdzas, ka ir grūti, – tas viss var būt trauksmes signāls nevis bērna niķis. Tāpat, ja parādās klepus pēc smiešanās, raudāšanas, skriešanas; tāda kā sēkšana, pīkstēšana krūtīs vai arī iesnas vienmēr no rīta pēc pamošanās. Saaukstēšanās, vīrusa izslimošanas gadījumā iesnas, klepus pāriet un starplaikos tiem nevajadzētu būt.

– Vai ir vēl kādi vecāku «grēciņi», kas var kalpot par bērnu alerģiju sākotnējo cēloni un ar ko mazajam cilvēkam vēlāk jācīnās?
– Smēķēšanu kā ļoti negatīvu faktoru jau nosaucu. Taču ir vērts pieminēt vēl citus, it kā nevainīgus palaidējmehānismus. Viena no tādām lietām ir sasteigta antibiotiku došana maziem bērniem pie mazākā puņķa vai ieklepošanās. Tādējādi mēs neļaujam imūnsistēmai pastrādāt, norūdīties. Vai atkal pārāk agri tiek doti mākslīgie piena maisījumi. Jaunajām māmiņām uz pēcdzemdību noguruma fona būtu svarīgi nepakļauties vieglākajam ceļam – pabarot bērnu no pudelītes. Pietiek kaut vai ar 20 gramiem maisījuma, lai pie atkārtota kontakta, kad mamma apēdīs vairāk biezpiena vai cita piena produkta, zīdainim būtu reakcija, jo pāragri iedots tajā brīdī nederīgais, nevajadzīgais. Tāpēc pirmajās dienās, lai cik mātei piena būtu, ar to arī pietiks.
Visbeidzot padomāsim par alerģiju gadu griezumā. Tas ir fakts, ka pirms simts gadiem alerģisku cilvēku bija ievērojami mazāk. Tātad ir vērts pieminēt arī tā saucamo «tīrības teoriju». Mūsdienās ēdam pārāk sterilu pārtiku, lietojam pārāk daudz sadzīves ķīmijas, uzturam pārāk sterilu vidi, taču imūnsistēma grib kaut ko darīt, un tad viņa uzsāk cīņu pret to, ko nevajag. Alerģija ir gēnos ielikta imūnsistēmas paaugstināta reakcija uz parastām, apkārt esošām vielām. Zināmā mērā tā ir greiza imūnsistēmas darbība, jo faktiski imūnsistēmai mūs būtu jāsargā no organismam bīstamiem mikrobiem un citiem nedraugiem.
«Tīrības teoriju» lielā mērā apstiprina fakts, ka parasti alerģijas biežāk sastopamas pirmajam bērnam ģimenē. Jaunākie bērni šai ziņā ir «norūdītāki», jo viņu organismam ir jāpretojas tām infekcijām, ko «uzdāvina» vecākais brālītis vai māsiņa. Tas ir gluži kā imūnterapijas princips – organisma pakāpeniska pieradināšana pie noteiktām vielām, lietām.

Atpakaļ

Īsumā par alerģiju pret ziedputekšņiem
  •  

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Latvijas Aerobioloģjias Laboratorija

© Divi gani 2015