zied_fb.png, 573B


Neaizstājamas dabas veltes tavas ģimenes aptieciņā pavasarī

Tavam bērnam ir nobrāzumi vai pietūcis celis pēc kritiena? Tev ir sausa, niezoša āda vai nātrene? Tev ir iekodis kukainis vai esi apdedzis saulē? Ar to visu tikt galā palīdzēs dabas veltes, kas sakopotas vienā krēma tūbiņā Calmiderm.

Smaržīgā kumelīte, skaistā kliņģerīte, aromātiskais mentols, vērtīgā nātre, reibinošā lavanda un vēl arī dažādu antiseptisku ēterisko eļļu emulsija apvienoti šajā krēmā aizsargājot, mitrinot, sniedzot atvieglojumu un dziedinot ādu.

Intervija ar Laimdotu Kalniņu

Kādēļ izvēlējāties kļūt par aerobiologu? Kas jūs ieinteresēja?

Mana pamatinterese vienmēr ir bijusi putekšņi. Mani pirmie putekšņu pētījumi meklējami jau pagājušajā gadsimtā, kad mācījos Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē. Tajā laikā bija nozīmīgi noteikt uzkrāto nogulumu vecumu, kas ir kā arhīvs, kurā uzkrājas arī putekšņi un sporas. Paņemot paraugu no noteikta dziļuma, bija iespējams pateikt, kad apmēram nogulumi uzkrājušies un kādiem augiem pieder atrastie putekšņi, kad augi ir auguši un kāda ir bijusi veģetācija un ainava – mežs vai atklāts lauks. Pateicoties šai informācijai, ir iespējams rekonstruēt klimatu, jo katram augam ir nepieciešami konkrēti apstākļi. Tas man liekas ārkārtīgi interesanti, tā bija mana iespēja ieskatīties tālā pagātnē.

Cik sen veicat aerobioloģiskos novērojumus Latvijā?

Mērījumus Latvijā veicu kopš 2003. gada un turpinu vēl šo baltu dienu. Katru ziedputekšņu ziedēšanas sezonu tiek ievākti dati ar ziedputekšņu uztvērēju, tiek veikta analīze un iegūtā informācija nodota tālāk plašsaziņas līdzekļos.

Kur ir uzstādīts Latvijā esošais uztvērējs, kas mēra ziedputekšņu koncentrāciju gaisā?

Latvijā pieejams ir Burkarda septiņu dienu putekšņu uztvērējs, kas novietots uz Latvijas Universitātes galvenās ēkas jumta 23 metrus virs zemes. Latvijā tāpat kā citur Eiropā uztvērējs ir uzstādīts uz droša, bet pieejama mājas jumta, kas atrodas nedaudz augstāk par apkārtējo māju jumtiem un kokiem. Šajā līmenī ir brīva vēja plūsma, kas nodrošina pietiekamu vietējo un no tālienes atnesto putekšņu sajaukumu, kas atspoguļo teritorijai raksturīgo ziedputekšņu koncentrāciju kopumā.

Kā strādā ziedputekšņu uztvērējs?

Uztvērējs iesūc aptuveni 10 litrus gaisa vienā minūtē, tas notiek caur šauru, horizontālu spraugu, kas atrodas uztvērēja priekšpusē. Aiz spraugas iekšpusē ir iemontēts rotējošs disks, kura maliņu klāj lipīga lenta. Visi uztvērējā iesūktie ziedputekšņi, kā arī piesārņojuma putekļi uzreiz pielīp pie lipīgās lentas. Nedēļas beigās šī lipīgā lenta tiek noņemta, sadalīta atbilstoši katrai dienai un tiek veikta analīze. Pateicoties tam, ir iespējams uzzināt putekšņu koncentrāciju gaisā par jebkuru laika sprīdi.

Kādus ziedputekšņus monitorē un prognozē Rīgā esošā aerobioloģiskā stacija?

Tiek prognozēti daudz un dažādi krūmu un koku alergēnie ziedputekšņi – lazda, alksnis un bērzs, kā arī mazalergēniskie putekšņi, piemēram, papele, apse, vīksna, goba, ozols, priede un kārkls. Tiek prognozēti arī alergēniskie graudzāļu un vērmeļu, vībotņu ziedputekšņi.

Vai ir iespējams paredzēt, kad sāks ziedēt konkrēti augi un koki?

Katru gadu mainās gan koku ziedēšanas intensitāte, gan ziedputekšņu produktivitāte, kas tieši ietekmē ziedputekšņu koncentrāciju gaisā. Pavasarī pirmie zied lapu koki, tam seko skuju koku ziedēšana, bet graudzāļu ziedēšana turpinās visas vasaras garumā. Tiek izmantoti fenoloģisko novērojumu dati un uzmanīgi sekots līdzi katras sugas ziedēšanas norisei. Liela nozīme tiek pievērsta tieši laika prognozei – vēja virzienam, temperatūrai un nokrišņiem. Prognozes procesā lieliski noder arī kaimiņvalstu aerobioloģisko staciju novērojumi.

Vai ir novērotas izmaiņas augu un koku ziedēšanā? Kas ietekmē šis izmaiņas?

Izmaiņas novērojamas ik gadu, tomēr tās ir nelielas. Pēdējos gados ziedēšanas periods beidzas vēlāk jeb kļūst garāks. Ar putekšņiem tāpat kā ar bitēm – neko nevar zināt. Daudz kas atkarīgs no gaisa temperatūras un nokrišņiem. To izlidošana, sevišķi pavasara ziedputekšņiem, ir atkarīga no gaisa temperatūras. Ja pavasaris ir silts, tie izlido ātrāk. Ja gaisa temperatūra ir zema, visticamāk, ka putekšņi izlidos vēlāk. Bet, ja gadās straujas temperatūras izmaiņas, var gadīties, ka skaras nosalst un nokrīt zemē ar visiem putekšņiem.

Kur vēl pasaulē ir uzstādītas šāda tipa ziedputekšņu uztvērējstacijas?

Eiropā putekšņu monitoringa stacijas ir vairāk nekā 500, vairums no tām darbojas jau 20 gadu. Vairākās Eiropas valstīs aerobioloģiskie dienesti ir gandrīz visās lielākajās pilsētās, piemēram, Francijā – 88, Vācijā – 83, Spānijā – 59. Baltijas valstīs vecākā aerobioloģiskā stacija ir Igaunijā, Tartu, bet Lietuvā šobrīd darbojas 3 ziedputekšņu monitoringa stacijas –Viļņā, Šauļos un Klaipēdā.

Kuru valsti jūs ieteiktu kā ceļojuma galamērķi cilvēkiem ar alerģiju pret ziedputekšņiem?

Pavasarī, pašā ziedputekšņu ziedēšanas augstākajā punktā, cilvēkiem pie spēcīgas alerģijas ieteiktu doties ceļojumā uz ziemeļu valstīm. Braukt uz dienvidiem ir diezgan riskanti, jo tur ir daudz alergēnu augu – graudzāles, olīvas, ciprese.

Laimdota Kalniņa
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeogrāfijas doktore, sertificēts aerobiologs.

Atpakaļ

Īsumā par alerģiju pret ziedputekšņiem
  •  

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Latvijas Aerobioloģjias Laboratorija

© Divi gani 2015